Lielākā daļa cilvēku domā, ka viņi nav bagāti tāpēc, ka nav pietiekoši lieli ienākumi. Tomēr iemesls nav naudas daudzums, bet gan tas, kā ar naudu rīkojas ikdienā. Turpmāk atradīsiet dažus no iemesliem, kas pa vienam vai dažādās kombinācijās traucē cilvēkiem kļūt turīgiem.

 

  Kopš tā laika, kad mūsu dzīvē ienāca kredītkartes, cilvēki aizvien tērē vairāk, nekā ir viņu ienākumi. Trūkst pacietības sakrāt pirkumam, – tad nu maksājat kredītprocentus bankai. Rezultātā pirkumam patērējat vairāk naudas nekā tas patiesi maksā un krājat parādus, bet nevairojat savu labklājību.

 

 

Nerūpēšanās par naudu

Liekas, ja pelnīsiet gana daudz naudas, tad visas problēmas ar naudas palīdzību atrisināsies pašas no sevis. Tajā skaitā – tiksiet vaļā no parādiem. Tā nenotiks, ja jūs neplānosiet savus naudas izdevumus un ieguldījumus, lai vairotu savu labklājību.

Vai esat parēķinājuši, cik izmaksā "skaidrā naudā” daži jūsu ieradumi: smēķēšana, iedzeršana, azarta spēles un tml.? To visu varētu ieguldīt jomās, kas veicinātu jūsu labklājību. Tāpat ne visi padomā par to, ka daži sliktie paradumi prasīs vēl papildus izdevumus pēc gadiem, piemēram, savas veselības aprūpei.

Nepatīkamas lietas nenotiek tikai ar apkārtējiem un bezrūpīgajiem cilvēkiem. Tās var notikt ar ikvienu no mums. Tāpēc salīdzinoši nelieli apdrošināšanas izdevumi tagad var pasargāt jūs no daudz lielākiem izdevumiem nākotnē.

Uztraukšanās par to, ko par jums domā kaimiņi (apkārtējie) ir nopietns sākums tam, lai tērētu naudu lietām, bez kurām jūs pavisam mierīgi varētu iztikt. Bieži tā ir sacensība materiāla rakstura ārišķībās, kas prasa ievērojamu jūsu ienākumu daļu.

Labklājība pie jums neatnāks vienā mirklī. To var panākt ar laiku, pārdomāti investējot savus resursus – laiku, naudu un darbu. Joprojām var cerēt laimēt lielu summu loterijā, bet lielāka varbūtība ir saņemt zibens spērienu nekā kļūt bagātam šādā ceļā.

Lielākā daļa cilvēku baidās ieguldīt naudu tur, kur tā nes lielāku peļņu, nekā vienkārši bez riska „guļot” bankas kontos. „Guļošās” naudas vērtību samazina inflācija, kā rezultātā reālā naudas vērtība pieaug daudz mazāk, nekā tas notiktu pārdomāti investējot citur.

Nepietiek ar apņemšanos kļūt bagātam. Jānosaka loģiskus, sasniedzamus mērķus, caur kuru realizāciju virzīties uz labklājību. Tāpat arī jāsastāda plāns, kur investēt esošos līdzekļus un ko darīt, lai soli pa solim sasniegtu katru no šiem mērķiem.

Tie ir tikai daži no faktoriem, kas atkarīgi no katra paša un ietekmē jūsu virzīšanos uz iecerēto labklājības līmeni. Kaut arī mūsdienās ierasts visu problēmu cēloni meklēt apkārtējos un valdībā, tomēr uzdrošinos apgalvot, ka katra fiziski rīcībspējīga un domājoša cilvēka labklājība vispirms atkarīga no katra paša. Neatkarīgi no tā, cik augstu savā prātā katrs indivīds ir nolicis savu sasniedzamās labklājības „latiņu”.

Tagad nesteidzieties izpaust savas emocijas par izlasīto, bet padomājiet, kurš no "punktiem” būtu attiecināms uz jums , un ko varat pats mainīt.