Aizvien vairāk un vairāk cilvēku lieto datorus ik dienas gan darbā, gan mājās ne tikai dažas stundas vien. Gada laikā tas var sastādīt visai ievērojamu elektrības patēriņa daudzumu no kopējā mājās patērētās elektrības apjoma. Tomēr pastāv vairākas iespējas, kā kaut nedaudz var samazināta tieši datortehnikas patērētās elektrības apjomu. Speciālisti parēķinājuši, ka, prasmīgi lietojot datoru, gadā varētu ietaupīt apmēram 50 – 70 USD. Ja pārrēķinātu Latvijas jaunajās elektrības cenās, varbūt kopējais ietaupījums būtu 25 – 35 Ls gadā.

 

 

Datora monitors, īpaši vecāki modeļi, patērē līdz pat 30% no elektrības apjoma, ko tērē pats dators. Piemēram, 5-6 gadus veca monitora patērētā jauda ir 140W, bet jaunāko LED monitoru patēriņš 20W, bet „guļošajā” režīmā – 0,5W. Tāpēc ieteicams iestatīt datora regulējumu tā, ka laikā, kad nelieto datoru – monitors izslēdzas pavisam, vai arī monitoru izslēgt pašam. Nelietot ekrānsaudzētājus (ScreenSavers). Ekrānsaudzētājus bija vajadzīgi pašiem pirmajiem melnbaltajiem monitoriem, kurus tagad praktiski nekur nelieto. Vēlāk ekrānsaudzētāji jau kļuva par dizaina sastāvdaļu bez lielas praktiskas nozīmes. Jaunajiem LCD un LED monitoriem tie nemaz nav vajadzīgi. Lietojot animētos (kustīgos) ekrānsaudzētājus, monitors patērē tikpat elektrības, kā normāli strādājot. Papildus tam tiek nodarbināts datora procesors (patērē enerģiju) un to vajag dzesēt (enerģiju patērē ventilators).

 

 

Daudzi savus datorus neizslēdz dienām ilgi gan tāpēc, lai tos varētu izmantot kā serverus vai attālināti (remote control) vadāmas darba stacijas, vai arī lai darbotos automātiskās datora servisa programmas. Tomēr ieteicams iestatīt datoru tā, lai tas pēc noteikta laika dīkstāvē (idle) automātiski pārietu „guļošajā” režīmā, kurā tērē daudz mazāk enerģijas, nekā strādājot. Šādā stāvoklī dators neizslēdzas pavisam, bet uz laiku aptur aktīvos procesus, kuri vajadzīgajā laikā ātri ieslēdzas.

Ir divi saudzējošie režīmi:

Ja tomēr vajadzīgs datoru ilgstoši turēt ieslēgtu, ieteicams reizi pāris dienās to pārstartēt, lai sakārtotu operatīvo (RAM) atmiņu, kas paātrina datu apmaiņu starp RAM un cieto disku. Reizi nedēļā ieteicams atrast laiku cietā diska sakārtošanai – defragmentēšanai, lai sakārtotu tajā informāciju un izlabotu iespējamās kļūmes. Tas paātrina datora darbību meklējot un noglabājot informāciju cietajā diskā.

 

 

Instalējot un dzēšot programmas, atverot un aizverot failus, kā arī sērfojot internetā, datorā sakrājas „netīrumi” – dažādu failu un informācijas fragmenti, kuri palēnina datora darbību, patērē vairāk enerģijas datora darbināšanai, īpaši to „startējot”. Tāpēc periodiski vajag lietot programmas, kuras iztīra no datora cietā diska visu šo nevajadzīgo informāciju. Personīgi esmu apmierinātas ar System Mechanic, kas šīs funkcijas veic lieliski.

 

 

Pērkot datoru, izvērtējiet kādam nolūkam, kādu darbu veikšanai tas nepieciešams. Iespējams pat, ka jums nevajag „galda datoru”, bet tā vietā varat iegādāties piemērotu portatīvo datoru, kuram arī var pieslēgt ārējo monitoru, klaviatūru un peli. Portatīvais dators patērē daudz mazāk enerģijas, nekā galda dators. Vajadzības gadījumā portatīvo datoru varat arī paņemt sev