Vispirms piebildīšu, ka turpmāk rakstītais ir pavisam elementāras lietas, kuras vajadzētu ievērot „vienkāršam” fotografētājam iemūžinot vai nu skaistu dabas skatu, vai arī kādu citu mirkli savā tuvumā. Tā nav „kosmiskā zinātne” vai arī ķīniešu ābece – tikai daži padomi, kā izvairīties no biežāk pieļautām kļūdām fotografējot sava prieka pēc.

 

 

Atslēgas punkts ir tas objekts, kāpēc jūs vispār liekat pie acs fotoaparātu un fotografējat konkrēto vietu. Šis punkts ir attēla centrālais elements, kuram jāpiesaista un jānotur skatītāja uzmanība. Pārējais, kas redzams attēlā – tikai papildina kompozīciju un izceļ atslēgas punktu. Pat tad, ja fotografējat dabas ainavu, šis objekts var būt konkrēts koks, kalna gals, saules atspīdums ūdenī ziedošas pļavas stūris.

 

Iespējams, ka esat izvēlējies atslēgas objektu attēlā, bet … fotogrāfijā tas ir salīdzinoši sīks un neizceļas uz apkārtējo objektu fona. Vienkārši – fotogrāfijā pārāk daudz informācijas, kas novērš uzmanību no galvenā objekta. Tādos gadījumos vajag pieiet tuvāk objektam, vai arī mainīt fokusa attālumu – lietot „zoom” funkciju.

 

 Attēla asums iestatīts un nepareizo objektu

 

Attēla skaidrākajai vietai jābūt atslēgas objekts. Pretējā gadījumā skatītāja uzmanība klejos pa attēlu un nepamanīs pašu galveno. Jaunāko modeļu fotokamerām salīdzinoši viegli iestatīt asumu uz konkrētu attēla daļu (pat ja tā nav attēla centrā), vai arī uzmanīgi jāizlasa fotokameras lietošanas instrukcija, lai iestatītu asumu uz vajadzīgo objektu, kad vairāki objekti atrodas dažādos attālumos.

 

 

Lai attēls neizskatītos nedzīvs un sastindzis, atslēgas objektu nevajag „nolikt” attēla centrā. Domās vajag iztēloties divas vertikālas un divas horizontālas līnijas, kuras nosacīti sadala attēlu 9 vienādos laukumos. Atslēgas objektu jānovieto kādā no līniju krustpunktiem, platākajā malā atstājot vietu citiem objektiem, kuri vislabāk papildina un atdzīvina kompozīciju. Piemēram, brīvāko malu atstāj tajā pusē, uz kuru skatās cilvēks vai cilvēka, transporta pārvietošanās virzienā.

 

 

 Svarīgi ir ne tikai prasmīgi izvēlēties attēla centrālo objektu, bet arī citus objektus tam apkārt. Vajadzētu izvairīties no objektiem, kuri ar spilgtu krāsu, izmēriem vai kā citādi nomāc, novērš uzmanību no centrālā objekta. Reizēm var redzēt attēlus, kur cilvēks atrodas blakus lielam, košam priekšmetam un … vizuāli pazūd. Ja šis priekšmets būt tā kā fonā, vairāk tomēr būtu pamanāms cilvēks.

 

 

Katra situācija var būt unikāla, bet vienmēr vajag padomāt par to, no kuras puses tiek apgaismots attēla centrālais objekts. Piemēram, ja saule atrodas fotogrāfam aiz muguras, tad cilvēku sejas, citi objekti var būt redzami attēlos kā gaiši laukumi, bez ēnām un nokrāsām. Ja esat spiests fotografēt pret gaismas objektu, lietojiet zibspuldzi, citādi neapgaismotās detaļas attēlā būs ļoti tumšas. Tāpat ieteicams lietot zibspuldzi, ja daļa objekta ir saulē, daļa ēnā. Piemēram, zem kokiem saulainā laikā. Bez zibspuldzes attēls (sejas) būs „raibas”.

Mūsdienu digitālās fotokameras mums dod lielisku iespēju – uzreiz pārliecināties par uzņemtā attēla kvalitāti. Protams, ne vienmēr kameras ekrānā redzētais sakrīt ar to, redzēsiet datora monitorā vai uz fotopapīra. Tāpēc iesaku – eksperimentējiet. Lasiet fotokameras lietotāja grāmatiņu un pēc kārtas izmēģiniet visus pieminētos paņēmienus un tehniskos knifus. Daudz fotoaparātu lietotāju pat spējīgas kameras izmanto „ziepju trauku” līmenī – iestata „automātisko” režīmu un spiež pogu, nezinot, cik daudz skaistu fotogrāfiju viņi „palaiž garām” nezinot vai neievērojot elementāras lietas.